Atklājot rudens sezonu, š.g. 20. augustā viesnīcā Radisson SAS Daugava notika Izdevniecības Dienas bizness sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, ZAB Eversheds Bitāns un GatewayBaltic rīkotā konference Latvijas eksporta pieredzes stāsti.

Izsakot LR Ārlietu ministrijas vēlmi sadarboties un gatavību iespēju robežās sniegt atbalstu Latvijas eksportētājiem, konferenci atklāja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Latvijas vēstnieku un vēstniecību pārstāvju dalība pasākumā bija apstiprinājums ministra teiktajam.  Ar uzņēmējiem konferencē tikās Ilgvars Kļava, vēstnieks Vācijā; Jānis Legzdiņš, konsuls Pleskavā; Maira Mora, vēstniece Baltkrievijā; Einars Semanis, vēstnieks Polijā; Aivars Vovers, vēstnieks Turcijā; Pēteris Elferts, vēstnieks Īrijā; Marģers Krams, vēstnieks Kanādā; Hardijs Baumanis,  vēstnieks Lietuvā; Katarina Plātere, vēstniecības Igaunijā pirmā sekretāre; Astra Kurme, vēstniece Itālijā; Elita Kuzma, vēstniece Zviedrijā; Juris Bone, vēstnieks Somijā; un Mārtiņš Perts, vēstnieks Izraēlā.
Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja saņemt ZAB Eversheds Bitāns vadošā partnera Agra Bitāna ieteikumus eksporta juridisko jautājumu veiksmīgai risināšanai un dzirdēt Schenker direktora Aivara Tauriņa stāstījumu par transporta un loģistikas šī brīža aktualitātēm.
Mums ir jābūt lepniem, ka Latvijā ir tādi uzņēmēji, kas «var» – var radīt izcilus produktus, var ģenerēt oriģinālas idejas un var tās īstenot gan Latvijā, gan ārpus tās. Konferencē ar savu pieredzi, minot veiksmes un neveiksmes, secinājumus un ieteikumus, dalījās Ieva Jonsone, NP Foods;  Jānis Ošlejs, Primekss; Normunds Bergs, SAF Tehnika; un Ēriks Mikštas, Prometāls. 

Sadarbībā ar:

Plašākam ieskatam Dienas biznesa korespondenta Māra Ķirsona reportāža.

Ārvalstu tirgū svarīgākais – kadri un paradumi

Lai sekmīgi strādātu ārvalstu tirgū, ir jārēķinās arī ar vietējām tradīcijām. To konferencē «Latvijas eksporta pieredzes stāsti» atzina uzņēmēji, kuri eksportē.
Tāpat tika atzīts, ka būtiska nozīme ir tieši kadriem, kuri nodarbojas ar attiecīgā produkta vai pakalpojuma piedāvāšanu potenciālajiem klientiem ārvalstīs. Bez tam dažādās valstīs atšķiras paradumi un kultūra, tāpēc jāizmanto atšķirīga stratēģija un taktika pēc principa – kas derīgs un labs (dod pozitīvu rezultātu) vienā valstī, tas var būt neizmantojams citā (dod negatīvu rezultātu). Tā grīdu ieklāšanas kompānijas SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs atzina, ka sākotnēji darbam ārzemēs tika pieņemti tikai attiecīgo valstu iedzīvotāji, kuri pārzina gan vietējās tradīcijas, gan valodu, tomēr laika gaitā to nācies mainīt.
Piemēram, Norvēģijā šobrīd ļoti labi darbojas sistēma, kur vietējais iedzīvotājs – Primekss darbinieks – veic dažādus priekšdarbus (atver durvis pie potenciālā klienta), bet tad stafeti sarunās pārņem speciālists no Latvijas ar labām inženiertehniskajām zināšanām. Turklāt cilvēkus, kuri strādā ārzemēs, ir grūti kontrolēt.
«Zviedrijā bija darbinieks, kurš teicami mācēja rakstīt atskaites, kas liecināja par aktīvu darbību, taču dzīvē viss izrādījās otrādi,» atceras J. Ošlejs. Viņš norādīja, ka būtiska ir arī tirgus niša, kurā plānots darboties. Proti, daudz grūtāk ir iespraukties gatavo produktu tirgū, kas pēc pārtikas uzņēmuma NP Foods eksporta vadītājas Ievas Jonsones teiktā ir piesātināts, bet, pēc J. Ošleja teiktā, daudz atvērtāks ir industriālo produktu tirgus.

Projekta vadītāja Ilze Černova, tālr.: 67084468