Valstī notiekošie procesi daudzus skar skarbi un sāpīgi, bet šis ir laiks, kad jāsaprot, kā rīkoties tālāk. Ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, ražošanas uzņēmumiem ir paredzēta īpaša loma. Tādēļ, atbalstot Latvijas ražotājus, š.g. 29.jūnijā viesnīcā Radisson SAS Daugava Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar SEB banku, BDO Zelmenis & Liberte, Dominante Park, Coface Latvia un dažādu nozaru uzņēmumu asociācijām rīkoja forumu „Risinājumi Latvijas ražošanas veicināšanai”, kur vienotā platformā pulcējām visdažādāko nozaru ražotājus un valsts institūciju pārstāvjus, un diskutējām ar to, kas sagaida ražotājus tuvākajā nākotnē, kādi lēmumi ietekmēs uzņēmumu darbību un kādi risinājumi varētu vērst situāciju par labu.

Paužot valdības atbalstu ražotājiem, forumu atklāja LR Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. 
Foruma ieskaņā apmeklētājiem bija iespēja uzklausīt SEB bankas galvenā ekonomista Andra Vilka viedokli par tendencēm makroekonomikā, un to ietekmi uz rūpniecību. Turpinājumā uzzinājām jaunāko informāciju un valsts institūciju rīcības prognozes tuvākajam  laikam, kā arī saņemām LR Ekonomikas ministra Arta Kampara, LR Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska, Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Dzintara Jakāna, LR Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieka Andža Ūbeļa un Latvijas Garantiju aģentūras direktora Ivara Golsta atbildes uz jautājumiem.
Izmantojot iespēju, uzņēmēji un eksperti foruma laikā pauda savu viedokli un izteica priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Savā pieredzē par citu valstu pieredzi efektīvu nodokļu stimulu izveidē ražotājiem dalījās Zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partnere Vita Liberte, bet par industriālo un loģistikas parku loma ražošanas veicināšanā stāstīja Dominante Park valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers, A klases industriālā un loģistikas parka Dominante Park attīstītāja Olita Augustovska un NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.  Ar kreditēšanas perspektīvām un banku nostāju klatesošos iepazīstināja SEB  bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs , savukārt Coface Latvia pārstāve Dace Ūdriņa informēja par kredītrisku izvērtēšanas un mazināšanas iespējām.

Sadarbībā ar:

Projekta vadītāja Ilze Černova, tālr. 67084468, e-pasts: ilze.chernova@db.lv

Plašākam ieskatam Dienas biznesa korespondenta Māra Ķirsona reportāža.

Rūpniecība būs viena no pirmajām nozarēm, kas atgūsies. Tā atzina SEB bankas galvenais ekonomists un Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos Andris Vilks.Viņš savu secinājumu pamato ar to, ka ārējie tirgi atgūsies atrāk nekā iekšējais tirgus. Turklāt būtiski ir kritušās izmaksas gan darbaspēkam, gan nekustamajiem īpašumiem, jau ir samazināti birokrātiskie šķēršļi uzņēmējdarbībai un tiek strādāts pie vēl esošo šķēršļu samazināšanas, tāpat ir samazinājusies valsts iestāžu augstprātība. Turklāt, pēc A. Vilka teiktā, gan Skandināvijas, gan Vācijas uzņēmēji saprot, ka Baltijai ir perspektīvas, un izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ļauj ražot nelielas partijas ar ļoti ātriem piegāžu laikiem. Jārēķinās, ka tāpēc būtiskākie jautājumi ir produktivitāte, inovācijas un nišas produktu ražošana.

Sola atbalstīt
Līdzīgās domās ir arī ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš norādīja, ka svarīgākās lietas būs eksportspēja, produktivitāte un konkurētspēja ārējos tirgos, jo tik mazas valsts izaugsme nevar ilgstoši balstīties uz pašmāju tirgu. «Viena no jomām, kas Latviju izvilks no krīzes, būs eksportspējīga rūpniecība, tranzīts un loģistika,» uzsvēra A. Kampars. Viņš atgādināja, ka ES struktūrfondu atbalsta ietvaros jau ir definētas nozares – farmācija, kokapstrāde utt., kuras uzņēmēji var pretendēt uz  lielu atbalstu, piemēram, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai (līdz 3 milj. Ls). Turklāt tā nav vienīgā programma. Beidzot ir iedarbināta eksportkredīta garantiju sistēma, kas ļauj apdrošināt darījumus. Ekonomikas ministrs arī atzina, ka turpinās darbs pie reālas konkurētspējas stimulēšanas instrumentu izstrādes, un ar to saistītiem jautājumiem. Lai arī jautājumā par iespējami prioritāro nozaru noteikšanu A. Kampars bija izvairīgs, tomēr nenoliedza, ka pašlaik eksporta vilcējspēki ir pārtikas rūpniecība, farmācija, kokapstrāde, metālapstrāde, mašīnbūve, vieglā rūpniecība poligrāfija, tranzīts un IT.

Gaida instrumentus
Vairāki uzņēmēji gan atzina, ka pagaidām neredz instrumentus, ar ko valsts stimulētu ražotājus – eksportētājus, vien kā ES struktūrfondu atbalstu, kuram arī ne visi spēj piekļūt. Turklāt situācijā, kad Polija ir faktiski kļuvusi par Austrumeiropas Ķīnu, darbaspēka izmaksu samazināšana jau neatrisina visas konkurētspējas problēmas, jo darbaspēka izmaksu īpatsvars pašizmaksā esott vien mērām padsmit procentos, jo Polijas ražojumi pēc zlota kursa pazemināšanas par 30 % ir kļuvuši ļoti konkurētspējīgi. Tiesa uz to iebilda A. Vilks, norādot, ka īstermiņā Polija ir ieguvējs, bet ilgtermiņā tā varot arī nebūt, jo šādam solim ir arī savas ēnas puses. «Apstrādes rūpniecība no IKP ir sasniegusi zemāko punktu – 8.6 % šā gada I ceturksnī, kas arī ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, izņemot salu valstis – Maltu un Kipru,» norāda A. Vilks. Viņš atgādināja, ka Latvijā rūpniecība 1990. gadā radīja 37 % IKP, bet 2008.g. – tikai 14 %, kamēr pakalpojumi pērn radīja 74 %. ES valstīs lielākoties rūpniecība rada 20 – 30 % no IKP, savukārt uzņēmēji atgādināja, ka 90. gadu sākumā rūpniecība tika nostādīta pabērna lomā, bet straujais nekustamā īpašumu cenu lēciens pēc Latvijas iestājas ES būtībā izsūca resursus – darbaspēku, arī naudu no ražošanas, jo lētāk taču bija importēt un vairāk varēja nopelnīt jebkurā citā jomā nekā ražošanā. Turklāt, ir zaudēta cukura rūpniecība, būtiski sarukusi zivjrūpniecība utt.