VESELĪBA KĀ DROŠĪBA: ZĀĻU PIEEJAMĪBA UN APGĀDE

Konkrētu mērķu un stratēģijas trūkums tālākai attīstībai vairākās tautsaimniecības nozarēs uz šī brīža ģeopolitiskās nestabilitātes un izaicinājumu fona rada aizvien vairāk jautājumu par to, kurp kā valsts mēs dodamies un kam vispār esam gatavi. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Atskatoties uz līdz šim piedzīvotajām globālajām un reģionālajām krīzēm un to ietekmi uz veselības aprūpes nozari, iedzīvotāji bieži vien ir samaksājuši visaugstāko – dzīvības cenu. Līdz ar to neizprotamas ir diskusijas par to, ko varam vai nevaram darīt. Te jāprecizē – varbūt pietiek vai nepietiek uzņēmības un intereses?

Farmaceitiskā aprūpe – medikamentu pieejamības nodrošināšana – noteikti varētu būt viens no primārajiem soļiem, kas īstenojams, lai iedzīvotāji, kuriem ārsti noteikuši konkrētas diagnozes vai kuri paši ir spējīgi (pietiekami zinoši) atrisināt veselības problēmas, varētu parūpēties par savu un tuvinieku veselību ārkārtas situācijās. Eiropas Savienības noteikto kritiski svarīgo zāļu (bet ne tikai to) trūkums var radīt graujošu ietekmi uz visas sabiedrības labklājību, īpaši krīzes apstākļos. Atbilstoši tam medikamentu pieejamība un apgādes nepārtrauktība kā miera, tā krīzes laikos ir kritiski svarīga. Secīgi – uz pašpietiekamību vērstai veselības aprūpes attīstības stratēģijai, uz zāļu apgādes nepārtrauktības (tostarp resursu un tehniskā nodrošinājuma pieejamību) un rezervju veidošanu vērstam rīcības plānam ir jābūt gan valsts, gan iesaistīto ražotāju prioritāšu augšgalā.

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Jautājums par to, vai un cik atkarīgi esam no importa, ir lieks.

Skaidrs, ka kritiskā infrastruktūra attiecībā uz zāļu pieejamību un apgādi Latvijā ir jāstiprina. Uz to norāda iepriekš minētie skaitļi, uz to aicina Ukrainas neatkarības cīnītāji. Par to atgādina pašu gūtā pieredze Covid-19 pandēmijas laikā. Vai mācību par maz?

Aicinot ekonomikas, veselības un drošības nozaru pārstāvjus, kā arī viedokļu līderus uz atvērtu diskusiju par tēmām:

• aptieku izvietojums reģionos kā zāļu pieejamības nodrošinājums,
• zāļu ražošana un apgāde kā veselības drošības garants,
• veselības nozares kritiskā infrastruktūra,

izdevniecība Dienas Bizness rīko konferenci

VESELĪBA KĀ DROŠĪBA: ZĀĻU PIEEJAMĪBA UN APGĀDE 

Konferences mērķis: skaidrot, cik droša var justies Latvijas sabiedrība attiecībā uz valsts politiku farmacetiskās aprūpes attīstībā, medikamentu pieejamību un tās apgādes drošību nākotnē.

Laiks: 2024. gada 10. aprīlis
Vieta: Radisson Blu Latvija Conferences & Spa Hotel, , Rīgā, Elizabetes ielā 55
Darba valoda: latviešu un angļu

Mērķauditorija: ekonomikas, veselības un drošības nozaru politiskā vadība, lēmējvara, valsts pārvaldes un atbildīgo institūciju vadītāji un vadošie darbinieki, veselības aprūpes un farmācijas iestāžu, kā arī uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, nozaru profesionāļi un viedokļu līderi, veselības ekonomikas un sabiedrības veselības pētnieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, u.c.

Dalība pasākumā: bezmaksas, iepriekš reģistrējoties ŠEIT vai ritinot lapu uz leju.
Aicinām reģistrēties savlaicīgi, vietu skaits ierobežots.

Plašāka informācija:
Santa Butāne | projekta vadītāja
+37126132470 | santa.butane@db.lv
Izdevniecība “Dienas Bizness”

Konferences moderators Juris Šteinbergs, bioloģijas zinātņu doktors, molekulārbiologs

11:00 – 12:00   Reģistrācija un kafija

12:00 – 12:35   Konferences atklāšanas uzrunas

• Viktors Valainis, ekonomikas ministrs
• Kārina Hēglunde, Zviedrijas vēstniece Latvijā
• Liene Cipule, veselības aprūpes vadības profesionāle, NMPD direktore
• Juris Bundulis, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs

12:35 – 12:50   Karš. Medikamentu pieejamība. Ukrainas mācībstundas
Vineta Kleine, NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja, Kijiva, Ukraina

12:50 – 13:30   Diskusija: Aptieku izvietojums reģionos kā zāļu pieejamības nodrošinājums
Diskusijas vadītāja: Kristīne Jučkoviča, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore, PGEU (The Pharmaceutical Group of the European Union) izpildkomitejas pārstāve

Diskusijas dalībnieki:

• Ilze Kronberga, aptiekas Lavandas aptieka līdzīpašniece, biedrības Mazo aptieku asociācija valdes locekle
• Alvis Ērglis, SIA Latvijas Aptieka valdes priekšsēdētājs
• Sergejs Akuličs, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieks farmācijas jautājumos
• Jānis Lībķens, Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis

13:30 – 14:00   Kafijas pauze un tīklošanās

14:00 – 14:40   Diskusija: Zāļu ražošana un apgāde kā veselības drošības garants
Diskusijas vadītāja: Baiba Melnace, LEAD. Korporatīvā komunikācija komunikācijas konsultante

Diskusijas dalībnieki:

• Egils Einārs Jurševics, biedrības Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija valdes priekšsēdētājs
• Juris Bundulis, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs
• Baiba Ziemele, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja
• Sergejs Maksimovs, Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības  Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs

14:40 – 15:10  Kafijas pause un tīklošanās

15:10 – 15:50   Diskusija: Veselības nozares kritiskā infrastruktūra
Diskusijas vadītājs: Uģis Lībietis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Radio žurnālists

Diskusijas dalībnieki:

• Biruta Kleina, Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta padomniece medicīnas nodrošinājuma jautājumos
• Liene Cipule, veselības aprūpes vadības profesionāle, NMPD direktore
• Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja
• Kārlis Rācenis,  PSKUS nefrologs, RSU Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns un docents

15:50 – 16:00   Noslēgums

16:00 – 17:30   Sarunas neformālā gaisotnē un tīklošanās