Latvijas enerģētikas drošība, stabilitāte un ilgtspēja, neabšaubāmi, ir visas valsts atbildība. Šīs trilemmas līdzsvars, kā definē Pasaules Enerģijas padome, ir būtisks pamats nozares ilgtspējīgai attīstībai, tostarp energoneatkarībai. Klimata un enerģētikas ministrijā šobrīd noris aktīvs darbs pie jaunā NEKP projekta sagatavošanas, paredzams, ka, lai sasniegtu līdz 2030. gadam izvirzītos klimata mērķus, pārmaiņām jābūt straujākām, īpaši nozarēs ar augstu CO2 emisiju intensitāti.
Straujāka pārmaiņu tempa kāpināšanai, būtiska ir energoresursu un enerģijas ražošanas portfeļa dažādošana, vienlaikus ievērojot ES direktīvas par izmantojamo energoresursu avotiem, kas, ja raugās tālāk par 2030. gadu, Latvijai varētu nozīmēt arī zināmus ierobežojumus attiecībā uz vietējo energoresursu ieguvi un izmantošanu siltuma enerģijas ražošanā. Šobrīd Latvija ir uzņēmusi zināmu kursu saules un vēja enerģijas apguvē, pie tam – daudz aktīvāka ir pašu uzņēmēju un mājsaimniecību iesaistīšanās enerģijas ražošanā pašpatēriņam. Vienlaikus – tiek meklēti risinājumi izaicinājumiem, kuri saistās ar elektroapgādes sistēmu nodrošinājumu jaunajām tehnoloģijām, piegādes stabilitātei un drošībai, kā arī enerģijas uzkrāšanai, kas līdz ar vēja parku straujāku attīstību varētu kļūt par prioritāti.
Tuvākais svarīgais solis ir Latvijas elektrosistēmas atslēgšana no BRELL loka un pievienošanās kontinentālās Eiropas tīkliem. Vai esam gatavi šai pārejai un kā tas ietekmēs elektroenerģijas patērētājus Latvijā?
Izdevniecības “Dienas Bizness” un nozares līderu ikgadēji organizētā konference “ENERĢĒTIKA 2024 – uz ekonomisko izaugsmi orientēta enerģijas ražošana Latvijā” šogad tiek rīkota ar mērķi rast līdzsvaru starp valsts noteiktajām prioritātēm nozares turpmākajai attīstībai, energoražotāju atbildību, energoietilpīgo uzņēmumu iespējām un sabiedrības interesēm.
Skaidrs, ka turpmākais periods līdz 2030. gadam būs gana izaicinošs, un jau šobrīd ir zināms, ka noteiktus klimata mērķrādītājus Latvijai sasniegt neizdosies. Atkāpjoties no tā, ar kādām sekām jārēķinās 2030. gadā, tomēr nosakot to kā atskaites punktu, konferences laikā meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
Konferences laiks: 2024. gada 27. marts, 10:00 – 17:00
Konferences vieta: ATTA konferenču centrs, Rīga, Krasta iela 60
Darba valoda: latviešu un angļu (tiks nodrošināts sinhronais tulkojums)
Konferencē aicināti piedalīties: pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un politikas veidotāji, enerģijas ražotāji un piegādātāji, energoietilpīgo uzņēmumu un rūpniecisko ražotāju pārstāvji, ēku apsaimniekotāji un nekustamā īpašuma attīstītāji, finanšu un attīstības institūciju pārstāvji, investori.
Mērķis: rast sasniedzamo mērķu un iespēju līdzsvaru starp valsts noteiktajām prioritātēm nozares turpmākajai attīstībai, energoražotāju atbildību, energoietilpīgo uzņēmumu iespējām un sabiedrības interesēm periodā līdz 2030. gadam.
DALĪBA KONFERENCĒ klātienē vai attālināti:
Vienai personai: EUR 280 + PVN
“Latvenergo”, “Gaso”, “Sadales tīkls”, “ABB” un “Augstsprieguma tīkls” juridiskajiem klientiem un partneriem dalība ar 15% atlaidi: EUR 238 + PVN
“Dienas Bizness” gada abonentiem dalība ar 30% atlaidi: EUR 196 + PVN*
* Abonē tagad ŠEIT un saņem atlaidi dalībai uzreiz!
Vairāk informācijas:
Vija Mežsēta
+371 26096561 | Vija.Mezseta@db.lv
09:00 – 10:00 Reģistrācija un rīta kafija
10:00 – 10:05 Priekšvārds
Moderators Ph.D. Mikus Dubickis, RTU docents
10:05 – 10:15 Atklāšanas uzruna
Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs
10:15 – 10:45 Diskusija: Latvijas valsts un sabiedrības interesēs balstīta enerģētikas nākotne
Dalībnieki:
Latvijas energoresursu portfelis 2030+
Stratēģiskais skatījums uz nozares ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu attīstību
10:45 – 11:00 Temats tiek saskaņots
Mārtiņš Čakste, AS “Latvenergo” Galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs
11:00 – 11:15 Temats tiek saskaņots
Pārstāvis no Equinor ASA (aicināts)
11:15 – 11:30 Potenciālo vēja parku attīstības teritorijas valsts meža zemēs
Valdis Kalns, AS “Latvijas Valsts meži” valdes loceklis
11:30 – 11:45 Gāzes infrastruktūras nākotne – piegādes drošība un zemas emisijas
Aivars Tihane, AS “Gaso” valdes loceklis
11:45 – 12:15 Diskusija: Valsts atbalsta sistēma un tās ietekme uz ražojošo uzņēmumu konkurētspēju un tālāko attīstību
Dalībnieki:
12:15 – 13:00 Kafijas pauze
Elektrifikācija un energoefektivitāte
Rūpniecisko ražotāju tehnoloģiskās attīstības izaicinājumi un iespējas
13:00 – 13:15 Kā ietaupīt līdzekļus viedi izvēloties elektriskās piedziņas sistēmas sastāvdaļas
Ņikita Petrovs, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs
13:15 – 13:30 Siltumcentrāles tīkla sūkņa energoefektivitātes paaugstināšana
Aleksandrs Andrejevs, AS “Rīgas Siltums” Elektrodienesta vecākais elektroinženieris
13:30 – 13:45 ABB elektrifikācijas digitālo risinājumu portfelis. Labākā prakse
Agris Veliks, ABB Latvija Elektrifikācijas biznesa vadītājs
13:45 – 14:00 Līderi virzībā uz oglekļa neitrālu industriju. ABB Somijas Porvoo rūpnīcas veiskmes stāsts
Mikko Alajoki, ABB globālo produktu speciālists
14:00 – 14:30 Diskusija: Nozaru elektrifikācija – ambīcijas, reālās iespējas un šodienas situācija. Vai un kādēļ Latvijai ir jāpasteidzas ar nozaru elektrifikāciju?
Dalībnieki:
14:30 – 15:30 Pusdienas
Enerģētiskā drošība un stabilitāte
Prioritātes un izaicinājumi enerģētikas infrastruktūras attīstībā
15:30 – 15:45 Balansējošo jaudu tirgus attīstība
Gatis Junghāns, AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis
15:45 – 16:00 Ražošanas un patēriņa jaudu balanss: izaicinājumi un risinājumi nozares tālākai attīstībai
Sandis Jansons, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs
16:00 – 16:15 Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora projekts
Uldis Bariss, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs
16:15 – 16:30 Kā izmantot iespējas enerģētikas infrastruktūras attīstībā? Latvijas iespējas Ziemeļvalstu un Eiropas kontekstā
Kornels Baloghs, “Volue” ASA klientu attiecību vadītājs
16:30 – 17:00 Diskusija: Nākotnes enerģijas loma – pelnīt, apgādāt vai ieguldīt?
Dalībnieki:
17:00 Noslēgums