Latvija šobrīd atrodas nozīmīgā enerģētikas transformācijas krustpunktā. Līdz šim paveiktais energodrošības, stabilitātes un ilgstpējas stiprināšanā ir apliecinājums Latvijai spējai stratēģiski virzīties enerģētikas neatkarības virzienā. Taču rodas jautājums – vai ar to ir pietiekami, lai nākotnē nodrošinātu konkurētspēju, pieejamus tarifus un atbilstību klimata mērķiem, īpaši siltumapgādes nozarē, kurā izaicinājumu netrūkst?
Diskusijas par to, ar kādiem jauniem izaicinājumiem Latvijai var nākties saskarties jaunajā Atjaunojamās enerģijas direktīvas redakcijā, pieņemas spēkā, jo kā zināms – Eiropas politikas veidotāji vēlas ieviest stingrākas prasības attiecībā uz ilgstpējas kritētijiem un risku novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tieši primārās koksnes biomasas izmantošanas ierobežojumu pastiprināšanai enerģētikā. Atbilstoši CSP datiem, šķeldas patēriņš Latvijā 2023. gadā un 2024. gadā bija vienāds, veidojot 50,9 % no sektorā izmantotajiem energoresursiem, savukārt koksnes atlikumu patēriņš, salīdzinājumā ar 2023. gadu, 2024. gadā ir pieaudzis gandrīz uz pusi. Ja prasības tiks pieņemtas spēkā, kā tas ietekmēs enerģētiskās koksnes ražošanas un patēriņa tirgu?
Centralizētās siltumapgādes sistēmas šobrīd nodrošina vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju ar siltumu, ir sperti nozīmīgi soļi nozares ilgstpējas virzienā – būtiski palielināts atjaunīgo energoresursu īpatsvars (tostarp – pāreja uz enerģētiskās koksnes izmantošanu siltumapgādē), uzsākti pirmie soļi biometāna ievadīšanai esošajā gāzes pārvades infrastruktūrā un plašāk ieviesti siltumsūkņi. Aizvien mācāmies no citu valstu pieredzes, pašiem soļus sperot piesardzīgi, jo infrastruktūras modernizācija un jaunu tehnoloģiju integrācija prasa lielas investīcijas un elastīgu tarifu politiku, lai gala patērētājiem pāreja būtu pieejama un taisnīga.
Patērētāji no nozares sagaida trīs lietas – drošību, stabilitāti un pieejamu cenu. Kā šīs prasības salāgot ar Eiropas noteiktajām klimata prasībām, valsts politiku un siltumražotāju iespējām – izaicinājumu netrūkst. Ražotāji norāda, ka valsts politikai šeit ir izšķiroša loma. Skaidra normatīvā vide, caurspīdīgas atbalsta programmas un prognozējams tarifu regulējums ir priekšnoteikums, lai uzņēmumi būtu gatavi ieguldīt. Bez valsts vadlīnijām un ES fondu instrumentu efektīvas izmantošanas pāreja uz klimatneitrālu siltumapgādi nebūs iespējama. Tajā pašā laikā valstij ir jānodrošina, ka pāreja notiek sociāli taisnīgi – lai inovāciju ieviešanas izmaksas nenonestu tikai uz patērētāju pleciem.
Šodien ieviestās tehnoloģijas un pieņemtie lēmumi noteiks, cik konkurētspējīga būs Latvija pēc pieciem vai desmit gadiem. Vai mēs spēsim kļūt par Baltijas līderi klimatneitrālas un modernizētas siltumapgādes jomā, vai arī riskēsim atpalikt, saglabājot vecās sistēmas un zaudējot patērētāju uzticību.
Šodienas izvēle ir skaidra – virzība uz gudru, zaļu un konkurētspējīgu siltumapgādi. Tā ir iespēja vienlaikus sasniegt klimata mērķus, nodrošināt pieejamu tarifu, stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju un radīt vidi, kurā jaunās tehnoloģijas strādā mūsu visu labā.
Lai diskutētu par siltumenerģētikas nozares tālāko virzību, izdevniecība “Dienas Bizness” aicina enerģētikas nozares politikas veidotājus un lēmumu pieņēmējus, ražotājus un patērētāju pārstāvjus uz atvērtu diskusiju konferencē
Konferences laikā tiks pārrunāti šādi jautājumi:
LAIKS: 2025. gada 13. novembris, 10.00 – 17:00
VIETA: ATTA CENTRE, Krasta iela 60, Rīga
DARBA VALODA: latviešu un angļu (tiks nodrošināta tulkošana)
MĒRĶAUDITORIJA: klimata un enerģētikas nozares politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji, izpildinstitūciju un pašvaldību pārstāvji, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji un piegādātāji, energoietilpīgo uzņēmumu un rūpniecisko ražotāju pārstāvji, ēku apsaimniekotāji un nekustamā īpašuma attīstītāji, finanšu un attīstības institūciju pārstāvji, investori.
MĒRĶIS: meklēt iespējas un risinājumus nozares izaicinājumiem ekonomiski pamatotas un sociāli taisnīgas siltumenerģijas nozares attīstīšanai Latvijā.
DALĪBA KONFERENCĒ klātienē vai attālināti:
Vienai personai: EUR 300 + PVN
ABB, AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “RĪGAS SILTUMS” juridiskajiem klientiem un partneriem dalība ar 15% atlaidi: EUR 255 + PVN
“Dienas Bizness” gada abonentiem dalība ar 30% atlaidi: EUR 210 + PVN*
Aicinām reģistrēties ŠEIT vai ritinot lapu uz leju.
* Abonē tagad ŠEIT un saņem atlaidi dalībai uzreiz!
Vairāk informācijas:
Santa Butāne
+37126132470 | santa.butane@db.lv
09.00-10.00 Reģistrācija un rīta kafija
10.00-10.05 Konferences ievadvārdi
ARMANDA VILCIŅA, žurnāla “Dienas Bizness” žurnāliste
10.05-10.15 Atklāšanas uzruna. Latvija ceļā uz klimatneitrālu siltumapgādi: mērķi, realitāte un soļi uz priekšu
KASPARS MELNIS, klimata un enerģētikas ministrs
10.15-10.30 Ilgspējas kurss: mērķi, izaicinājumi un atbalsts nozarei
OLGA BOGDANOVA, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos
10.30-10.45 Viņpus tirdzniecības robežām: vērtības radīšana katrā biomasas piegādes ķēdes posmā
SVETLANA KAVINA, UAB “Baltpool” biznesa attīsības vadītāja
10.45-11.00 Ilgtspējīga siltumenerģijas ražošana un piegāde Rīgā/Pierīgā
RAIVIS ELLIŅŠ, AS “Rīgas Siltums” valdes loceklis
11.00-11.15 Tarifu, investīciju un sociālā līdzsvara izaicinājumi ceļā uz klimatneitrālu siltumapgādi Latvijā
ALDA OZOLA, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja
11.15-11.55 Diskusija. Daudzveidīga siltumapgāde – kā nodrošināt līdzsvaru starp attīstību un tarifu?
11.55-13.00 Pusdienas un tīklošanās
13.00-13.15 Industriālo siltumenerģijas patērētāju izmaksu un emisiju samazināšana
JĀNIS BETHERS, Rondo Energy biznesa attīstības viceprezidents
13.15-13.30 Pasaulē lielākā smilšu baterija: Somijas pieredze siltumapgādes dekarbonizācijā
MARKKU YLÖNEN, CTO “Polar Night Energy”
13.30-13.45 Atjaunojamās enerģijas spēks rūpniecībā
RAIVIS ŠIRMELIS, pārdošanas projektu vadītājs SIA “Adven Latvia”
13.45-14.00 Jaunākais Microsoft projekts ar Latvijas parakstu: kā datu centrs sildīs 3 Somijas pilsētas
DAŅIILS DEREVŠČUKOVS, SEP Apkures ventilācijas un gaisa kondicionēšanas nodaļas vadītājs
14.00-14.40 Diskusija. Pāstāvēs, kas pārvērtīsies – No viena katla līdz komplicētiem risinājumiem: siltumapgādes puzle jaunajā enerģētikas laikmetā
14.40-15.15 Kafijas pauze un tīklošanās
15.15-15.30 Elektroenerģijas balansēšanas tirgus atvēršana Latvijā – gūtās mācības un vēl neizmantoto iespēju potenciāls
GATIS JUNGHĀNS, AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis
15.30-15.45 Agregācijas loma enerģētikas transformācijā – iespējas centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem
TARVO ÕNG, “Fusebox” CEO
15.45-16.00 Pieredzes stāsts. Pirmais industriālais siltumsūknis Latvijā
ROBERTS SAMTIŅŠ, “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs
16.00-16.15 Gudra siltumapgāde elektrificētā pasaulē – ārdefinēt ierasto pieeju
KLĀVS ZĀRDIŅŠ, ABB Latvija Elektrifikācijas nodaļas vadītājs
16.15-16.55 Diskusija. Vai elektrifikācija un jaunās tehnoloģijas var veicināt centralizētās siltumapgādes uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju enerģētikas transformācijas apstākļos?
16.55-17.00 Noslēgums